Lietišķās valodniecības institūta vēsture

RTU Svešvalodu katedru nodibināja 1958. gadā. Gadu gaitā Svešvalodu katedra mainīja gan nosaukumu, gan vadību un struktūru. 90. gadu sākumā Svešvalodu katedra ieguva nosaukumu Valodu institūts (VI).  2011. gada 1. jūnijā Valodu institūts tika pārdēvēts par Lietišķās valodniecības institūtu. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Lietišķās valodniecības institūtam ir īpaša nozīme studiju procesā, jo tādējādi tiek veicināta studējošo un absolventu konkurētspēja darba tirgū Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā.

RTU Lietišķās valodniecības institūtam ir atbilstoša bāze un pieredzes bagāti mācībspēki, kas var apmācīt topošos inženierus mašīnzinību, loģistikas, enerģētikas, materiālzinātņu, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, būvniecības, arhitektūras un pilsētplānošanas, vides zinātņu, inženierekonomikas un citās nozarēs. Gadu gaitā RTU Lietišķās valodniecības institūta mācībspēki ir uzkrājuši lielu pieredzi zinātniski tehniskās valodas un nozaru terminoloģijas mācīšanā, tehnisko tekstu tulkošanas metodikas izstrādē un pilnveidošanā. Lietišķās valodniecības institūtā mācību procesu nodrošina 43 docētāji: profesori, docenti, lektori un asistenti. 

Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana notiek regulāri. Liela nozīme šajā procesā ir pasniedzēju tālākai izglītībai maģistratūrā un doktorantūrā. Pašlaik doktorantūrā studē septiņi lektori. Apmācības un kvalifikācijas paaugstināšana notiek akadēmiskajam personālam piedaloties starptautiskajās konferencēs, semināros un projektos (Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā u.c.), mācoties dažādos kursos Britu Padomē un Gētes institūtā, piedaloties citu organizāciju darbā, veicot konsultanta praktisko darbu. Viens no būtiskiem mācību spēku zinātniskās, pētnieciskās un metodiskās darbības rādītājiem ir viņu publikācijas un dalība starptautiskajās konferencēs un semināros. Akadēmiskais personāls kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un pētnieciskajā darba iegūtās atziņas iestrādā mācību procesā. 

Valodu apmācība notiek visos studiju līmeņos: bakalaura, maģistra un doktora. Apmācāmo studentu skaits ir vidēji 6000. Gan profesionālā, gan akadēmiskā bakalaura studiju programmās svešvaloda ir obligātais studiju priekšmets un tiek apgūts attiecīgi 2 vai 3 semestrus. Bakalauru programmas svešvalodās izstrādātas, izmantojot «Leonardo da Vinci» programmas atbalstu, 2004. gadā un ir saskaņotas ar Eiropas Padomes kopējām vadlīnijām valodu apguvei. Projektā bija iesaistīti piecu Eiropas valstu (Lielbritānija, Vācija, Latvija, Igaunija un Lietuva) pārstāvji no augstākajām izglītības mācību iestādēm. Tas ļauj docētājiem izvirzīt studentiem standartizētas prasības un dod iespēju studentiem piedalīties apmaiņas programmās un zinātniskos pētījumos visā pasaulē.

Bakalaura svešvalodu kursa mērķi detalizēti definēti visām četrām valodas prasmēm: lasīšanai un darbam ar nozaru tekstiem, komunikatīvajai kompetencei par zinātniski populāru, sociālu un profesionālu tematiku, kā arī rakstveida un klausīšanās prasmju un iemaņu pilnveidei. 

Maģistrantiem svešvaloda ir kā ierobežotās vai brīvās izvēles priekšmets. Nodarbībās studējošie var apgūt jaunu terminoloģiju un iemācīties to pielietot profesionālajā saziņā, kā arī padziļināt savas zināšanas gramatikā, sintaksē, leksikā un sarunvalodā. Maģistranti svešvalodu apgūst 2 semestrus. 

Lietišķās valodniecības institūts nodrošina svešvalodu apguvi arī RTU doktora studiju programmās. Tā vairāk vērsta uz doktorantu zinātniskās darbības atbalstu un ļauj labāk sagatavoties dalībai starptautiskās zinātniskās konferencēs, pētījumu prezentācijai un publikāciju sagatavošanai, kā arī praksei ārzemju uzņēmumos. Doktorantiem veicot zinātniskus pētījumus jebkurā no tehniskajām vai sociālajām zinātnēm ir nepieciešamas ļoti labas svešvalodas zināšanas, jo lielāka daļa zinātnisko un tehnisko darbu tiek publicēti svešvalodā (angļu, vācu vai franču valodā).

Tiek arī veikts liels darbs ar studentiem, kuriem ir zinātniski pētnieciskā darba iemaņas un kuri veiksmīgi strādā Latvijā un ārzemēs. Ar katru gadu pieaug studentu interese par svešvalodām, par to liecina viņu aktīva dalība RTU studentu zinātniskajās un tehniskajās konferencēs, kā arī svešvalodu olimpiādēs. Studentiem ir iespēja publicēt pētījumu rezultātus RTU zinātnisko rakstu krājumos. Konferenču dalībniekus ar informatīviem materiāliem atbalsta Britu Padome, ASV vēstniecība, kā arī Vācijas, Šveices un Austrijas vēstniecības. 

Ņemot vērā starptautisko sakaru paplašināšanos, tehnikas straujo attīstību un tehnisko tulku un tulkotāju nepieciešamību mūsdienās, Lietišķās valodniecības institūtā tika izstrādāta un 1996. gadā darbu uzsāka RTU Senātā apstiprinātā augstākās profesionālās izglītības studiju programma "Tehniskā tulkošana". Sakarā ar to, ka RTU mainījusies studiju sistēma, lai saskaņā ar Boloņas konvencijas prasībām veidotu vienotu Eiropas izglītības telpu, pamatojoties uz 11 gadus realizēto otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu "Tehniskā tulkošana", 2007.g. RTU Lietišķās  valodniecības institūtā tika izstrādātas, licenzētas un akreditētas bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmas. Studiju programmu “Tehniskā tulkošana” ietvaros tiek apmācīti tehniskie tulkotāji informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, materiālzinātņu, būvniecības, arhitektūras un pilsētplānošanas, vides zinātņu, inženierekonomikas un citās nozarēs. 

No 1958. gada līdz 1975. gadam katedru vadīja izcilais tulkotājs, pazīstamais valodnieks, Rakstnieku savienības biedrs kopš 1986. gada Ābrams Feldhūns. Pēc viņa katedru vadījusi docente Elizabete Aizbalte (1975–1989) un docente Diāna Rumpīte (1989–1993). 1993. gadā uz RPI Svešvalodu katedras bāzes tika izveidots RTU Valodu departaments, ko vadīja Lidija Vēvere. Kopš 2000. gada par Lietišķās valodniecības institūta direktori strādā profesore Larisa Iļjinska.